Kā Ram Dass Krišnu satika

Image

Reiz 1970. gadā es braucu pa Ņujorkas autostrādi 1938. gada Buick limuzīnā, kuru biju pārbūvējis par autofurgonu. Es braucu ļoti lēni, jo tas bija vecs auto, ar vienu roku turot stūri, otrā māla lūgšanu krellītes – vienkārši dzīvojos ar dažādām Dievišķā formām. Es biju pievērsies ceļam tieši tik daudz, lai noturētu auto taisni. Es dziedāju Krišnam – starojošai, zilai Dieva inkarnācijai, kas spēlē flautu. Krišna reprezentē Mīļotā pavedinošo aspektu. Es ekstātiski tusējos ar zilo Krišnu un braucu par Ņujorkas autostrādi, kad atpakaļskata spogulī pamanīju mirgojošu zilu gaismu. Es nodomāju: “Krišna ir atnācis!” Es gan biju gana apzināts, lai saprastu, ka tas bija policists.

Es apstājos, un viņš pienāca pie loga. Viņš teica: “Vai varu lūgt jūsu vadītāja apliecību un auto reģistrācijas dokumentus?” Es skatījos uz viņu kā uz Krišnu, kurš nācis dot man atklāsmi. Tas bija 1970. gads. Vai Krišna nevarētu nākt kā policists? Kristus nāca kā galdnieks. Krišna palūdza manas tiesības. Es būtu atdevis viņam jebko; viņš varētu ņemt manu dzīvību, bet viņš gribēja tikai tiesības un tehnisko pasi. Tā nu es viņam tās iedevu, un tas bija kā mest ziedus pie Dieva kājām. Es skatījos uz viņu ar absolūtu mīlestību. Viņš atgriezās savā auto un sazvanīja centrāli.

Tad viņš apgāja apkārt manai mašīnai un vaicāja: “Kas atrodas kastē uz aizmugurējā sēdekļa?” “Piparmētru konfektes,” es teicu, “vai jūs kādu vēlētos?” Viņš teica: “Redziet, problēma ir tāda, ka jūs braucat pārāk lēni pa autostrādi. Jums būs jāgriežas nost, ja gribat turpināt braukt tādā ātrumā.” Es atbildēju: “Jā, protams.”

Es tikai skatījos uz viņu ar tādu mīlestību! Ja tu esi policists, cik gan bieži uz tevi skatās ar beznosacījumu mīlestību, īpaši, kad tu esi formā? Tā nu pēc visu formalitāšu nokārtošanas viņš negribēja iet prom, bet viņam bija beidzies policiskums. Viņš nedaudz pamīņājās un teica: “Labs autiņš.” Tas deva man zaļo gaismu kāpt ārā, lai mēs varētu paspert pa riepām, pasist pa spārniem un teikt: “Mūsdienās jau vairs tādus neražo!” un stāstīt mašīnu stāstus. Tad mums beidzās arī tie. Es jutu, ka viņš joprojām negribēja iet prom. Tiešām, kāpēc gan kāds gribētu iet prom, jūtot beznosacījumu mīlestību?

Beigās viņam beidzās atrunas. Viņš zināja, ka viņam jāatzīstas, ka viņš ir Krišna, tāpēc viņš teica: “Labi, taisies, ka tiec,” kas nebija policistu valoda, bet pie velna! Kad es iekāpu auto un sāku braukt prom, viņš stāvēja pie savas mašīnas. Es ieskatījos spogulī un redzēju, ka viņš māj. Saki, vai tas bija policists vai Krišna? 

Ram Dass – Polishing The Mirror: How To Live From Your Spiritual Heart

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s