Treijas mirkļi pirms nāves

Treijas mirkļi pirms nāves

-Mīļā, ja ir laiks iet, tad ir laiks iet. Neuztraucies, es tevi atradīšu. Es tevi jau vienreiz atradu, es apsolu, ka atradīšu atkal. Ja tev jāiet, tad nebēdājies un ej.
-Tu apsoli, ka mani atradīsi?
-Es apsolu.

Jāpaskaidro, ka pēdējās divās nedēļās Treija bez mitas runāja par to, ko teicu viņai ceļā uz mūsu kāzu ceremoniju pirms pieciem gadiem. Es toreiz iečukstēju viņai ausī:

-Kur tu biji visu šo laiku? Esmu tevi meklējis dzīvēm. Beidzot tevi atradu. Man vajadzēja cīkstēties ar pūķiem, lai tevi atrastu. Un, ja nu kas notiek, es tevi atradīšu atkal.

Viņa izskatījās dziļi mierīga.

-Tu apsoli?
-Es apsolu.

Man nav ne jausmas, kāpēc es tā teicu; es vienkārši pašam neizprotamu iemeslu dēļ izpaudu to, kā jutos par mūsu attiecībām. Un pie šīs sarunas Treija atgriezās atkal un atkal savās pēdējas nedēļās. Tas viņai deva ārkārtīgi lielu drošības izjūtu. Pasaule bija kārtībā, ja es turēju savu solījumu. Un tieši tajā brīdī viņa teica:

-Tu apsoli, ka mani atradīsi?
-Es apsolu.
-Mūžīgi mūžos?
-Mūžīgi mūžos.
-Tad es varu iet. Es nespēju tam noticēt. Esmu tik laimīga. Viss bijis daudz grūtāk, nekā būtu spējusi iedomāties. Tas bija tik grūti. Mīļais, tas bija tik grūti!
-Es zinu, dārgā, es zinu.
-Bet tagad es varu doties. Es esmu tik laimīga. Es tevi tik ļoti mīlu. Es esmu tik laimīga.

(Ken Wilber – Grace & Grit: Spirituality and Healing in the Life and Death of Treya Killam Wilber)

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s