Joprojām spilgti atceros…

Joprojām spilgti atceros vidusskolā rakstīto darbu par to, kā ir vēlu naktī sēdēt gultā un lasīt. Es aprakstīju savas sajūtas, spuldzītes siltumu, kukaiņus, kurus pievilināja gaisma, segas pieskārienus savām kājām, klusos nakts trokšņus, lapu šķiršanas skaņas un sajūtas un grāmatas muguriņas klusos krakšķus. Un es atminos, kā mīlēju specifiskus izteicienus, it īpaši, lasot Lorencu Durelu. Es izrakstīju īsas frāzes, pat atsevišķus vārdus grāmatas aizmugurē, izgaršojot katru no tiem. Bauda, ko guvu no šīm frāzēm, bija gluži kā ēst konfektes.

Treya Wilber (Ken Wilber – Grace & Grit: Spirituality and Healing in the Life and Death of Treya Killam Wilber)

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s