Es domāju par T…

Es domāju par Treiju. Viņas skaistumu, viņas īstumu, viņas atklātību, viņas skaidro garu, viņas milzīgo dzīves mīlestību, viņas apbrīnojamo spēku. Labais, Patiesais un Skaistais. Ak, Dievs, kā es mīlu to sievieti! Kā gan es varēju viņu vainot savās problēmās? Nodarīt viņai tādas sāpes? Labākajam, kas ar mani jelkad noticis! No brīža, kad viņu sastapu, zināju, ka darītu jebko, dotos jebkur, izciestu jebkādas sāpes, lai būtu ar viņu, palīdzētu viņai, turētu viņu savās rokās. Tas bija nopietns lēmums, kuru biju pieņēmis savas esības dzīlēs – un tad aizmirst šo lēmumu un vainot kādu citu! – nav brīnums, ka jutos pazaudējis dvēseli. Tā arī bija. Pats biju to pametis.

Ken Wilber – Grace & Grit: Spirituality and Healing in the Life and Death of Treya Killam Wilber

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s