Cik man ir grūt…

Cik man ir grūti pieņemt, kad kāds pasaka vai izdara kaut ko, kas man palīdz saprast sevi! Parasti man gribas atbildēt: “Es jau to zināju,” nevis “Paldies, tas noderēja.” Šķiet, ka man grūti pieņemt palīdzību no kāda, jo tas mani padara ievainojamu, savā ziņā pakļauj cita žēlastībai, jo viņi ir varējuši mani saredzēt skaidrāk, nekā es pati sevi. Un vēl dziļāk slēpjas svarīgākais – pieņēmums, ka citi mani tiesās par to, ko ieraudzījuši, ka viņiem būs vara pār mani, nevis līdzjūtība, jo, ja es pieņemtu to, tad viņu izpratne par mani varētu būt dziļāku mīlestības attiecību sākums. Bet nē, es pieņemu, ka cilvēki mani tiesās, tiesā, vienmēr ir tiesājuši un turpinās tiesāt.

Treya Wilber (Ken Wilber – Grace & Grit: Spirituality and Healing in the Life and Death of Treya Killam Wilber)

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s