Kāpēc mēs esam …

Kāpēc mēs esam tik laimīgi atcerēties? Ko tad mēs pirmkārt atceramies – telpu vai laiku? „Bērnu dienas” – mēs sakām. „Tās jaukās stundas” – mēs sakām. „Skaista bij jaunība” – mēs sakām. Un tas ir laiks. Mēs vēlam „laimīgas dienas”. Mēs dziedam „daudz baltu dieniņu, Laimiņa, dodi”. Nesaka taču „bērniem laimīgu māju” vai „bērniem laimīgu automašīnu”. Laimīgu rītdienu, nevis „laimīgu bezmaksas sabiedrisko transportu”. Arī šodien, pašlaik, katru dienu vispirms mēs sakām: „labrīt!”, „labu rītu!”, nevis „labu laimi!”, „labu zemi!” vai „labu jūdzi!”. Nevis „ar-labu-gultu!”, bet „ar labu nakti!”.

Imants Ziedonis – Epifānijas

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s